Ukraina
Ukrainys karūgs i gerbs | |||
.svg)
| |||
| Golvysmīsts | Kijiva | ||
| Vaļsteibys volūda | ukrainīšu | ||
| Prezidents | Volodymyrs Zelenskis | ||
| Ministru prezidents | Deniss Šmihaļs | ||
| Pluots | 603 628 km² | ||
| Dzeivuotuoju skaits | 42 418 235 (2017) | ||
Ukraina (ukrainīšu: Україна) — vaļsteiba Europā. Kijiva ir Ukrainys golvyspiļsāta.
Kūpejuo plateiba: 603 549 km2 (44. vīta pasaulī), leluokuo vaļsteiba piec plateibys atsarūn piļneibā Europā. Leluokuo daļa ticeigūs pīzeist pareizticeibu, ir ari dažaidu konfeseju protestanti, greku i rūmīšu katuoļticeibys, judaisma i islama pīkritieji.
Vaļsts naatkareiba nu Padūmu Savīneibys, kurys Ukraina beja savīneibys republika nu 1922. goda decembra, tyka pasludynuota 1991. goda 24. augustā. GUAM, BSEC i cytys storptautyskuos organizacejis, oficials kandidats īīšonai Europys Savīneibā.
Ukraina ir vīnuota vaļsts i jaukta republika. Ukrainys prezidents nu 2019. goda 20. maja — Volodymyrs Zelenskis, premjerministrs nu 2020. goda 4. marta — Denyss Šmyhaļs.
Ukraina ir karā ar Krīveju nu 2022 goda.
Viesture
[pataiseit | labot pirmkodu]
Ukrainys viesture īt nu senejim laikim. Tuos teritorejā dzeivuoja taidys atteisteitys kulturys kai tripili, kai ari skiti i sarmati. godu symtā iz itom zemem izaveiduoja spieceiga vaļsts Kijivys Krīvzeme, kurys centrā beja Kijiva. 988. godā kņazs Volodimirs Lelais pījēme kristīteibu, kas kliva par svareigu atskaitis punktu nūvoda viesturē. Piec Kijevys Krīvejis sabrukuma 12. godu symtā Ukrainys zemis tyka dažaidu varu varā - Pūlejis, Lītovys, Ungārejis i Zalta ordys.
15.–17. godu symtā eipaša lūma suoce spēlēt Ukrainys kazaku cītūksnis Zaporožys Siča. Vīns nu golvonūs nūtykumu beja 1648. goda Bohdana Hmelnicka vadeituo sasaceļšona, kas vārsta pret Pūlejis varu. Vāluok daļa Ukrainys zemu tyka Krīvejis Impērejis pakļauteibā, bet rītumu nūvodi tyka Austroungarejis pakļauteibā.
Piec 1917. goda revolucejis tyka pasludynuota Ukrainys Tautys Republika, kas apsavīnuoja ar Rītumukrainys Tautys republiku. 20. gs. 20. godu suokumā Ukrainu īkaruoja Sorkonuo armeja, kas nūdybynuoja Ukrainys PSR. Padūmu okupacejis laikā vaļsts pīdzeivuoja tragedejis, tymā skaitā 1932.–1933. godu holodomoru, kurā vairuoki miļjoni ukraiņu nūmyra nu boda, masu represejis i nūpītnuos Ūtruo pasauļa kara sekys. 1954. godā Krima tyka puorjimta nu Krīvejys SFSR iz Ukrainys PSR.
1991 godā piec Padūmu Savīneibys sabrukuma Ukraina pasludynuoja naatkareibu. 2004. godā nūtyka Oranžuo revoluceja, kū izraiseja kruopšona prezidenta vieliešonuos. 2014. godā piec Gūdeiguma revolucejis Krīveja anektēja Krimu Donbasā suocēs bruņuots konflikts. 2022. godā Krīveja suoce pylna mārūga ībrukumu Ukrainā.
|
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |
| ||||||||